Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pasākumi ar kolēģiem

 
Diskusija lai padiskutētu un iespējams saņemtu ieteikumus manai problēmai
Kāda jums darbā ir situācija ar kolēģiem un brīvā laika pasākumiem darba ietvaros?
-----
Nesen uzsāku strādāt savā pirmajā oficiālajā darbā, uzņēmums ir lielisks, darbs patīkams - izdodas veiksmīgi savienot ar studijām un saskan ar studiju nozari, kolēģi forši un kopumā man tiešām nav par ko sūdzēties. Sakarā ar to, ka strādājam komandās, darbs balstās uz savstarpēju kolēģu sadarbību un komunikāciju, un mana problēma sākas ar to, ka ik pa laikam tiek organizētas ballītes un visādas pasēdēšanas kolēģu starpā ārpus darba laika, ar cēlu domu stiprināt komandu un veicināt produktivitāti. Skan jau forši, un man nav nekādu pretenziju pret saviem kolēģiem, nav problēmu ar viņiem sastrādāties un es viņus ļoti cienu, bet pēc grūtas nedēļas, kurā es kā kāmis ritenī skrienu 'darbs studijas' mašrutā, visvairāk gribas ievelties mājās un atpūsties kopā ar savu puisi, vai arī apciemot ģimeni, vai arī pavadīt laiku ar saviem draugiem, nevis doties iedzert kopā ar kolēģiem....
Vai vispār ir iespējams atteikt, nebojājot darba attiecības ar viņiem? Cik, jūsuprāt, ir svarīgi būt labos draugos ar saviem kolēģiem?
25.09.2018 21:20 | saite
 
Uzskatu, ka darba pasākumi ir jāapmeklē diezgan obligāti. Protams, nevajag jaukt ārā jau saplānotus plānus. Manuprāt ir ļoti svarīgi izveidot labas attiecības ar kolēģiem. Nav ar visiem jābut BFF, bet labas attiecības ir patīkamas ikdienas pamats. Īpaši svarīgi apmeklēt pasākumus esot jauniņajam. Ātrāk iejusties komandā un būt ''savējam''. Man tagad ir jauns kolēģis, kas nenāk ne pusdienās kopā, kur nu vel citos pasākumos. Pat knapi atraujas dienā no krēsla... Tas tik veido to, ka cilvēki viņu sāk atstumt, aprunāt utt.
25.09.2018 21:26 | saite
 
Pff...es tevi saprotu.:-D
Es pirms gada arī sāku strādāt jaunā darba vietā un šeit ir pasākumi, tāaadas zobu sāpes, kolēģi it kā forši, bet esmu PATI jaunākā VISĀ uzņēmumā.:-D prārjie vidēji 10 gadus vecāki, bāc, ir grūti:-D Kadru rotācija tajā firmā arī nav nekāda , praktiski NAV.:-D Es sevi ar MILZĪGU piespiešanos un varu aizvelku uz kopēju sanākšanu ofisā, pastāvu tur, izliekos, ka man baigi interesanti, un tad pie pirmās iespējas speros atpakaļ uz kabinetu.:-D Ārpus darba akrivitātes it kā pa lielam nav, vienīgi reizi gadā visas nozares salidojums kādā reģionā.
25.09.2018 22:44 | saite
 
Piespiedu brīvorātībie varētu būt pasākumi ofisā, iekā darba laika, pirms kādiem svētkiem vai svētkos, bet tas , kas aiziet uz brīvdienām, par to es tiešām neiespringtu, tas ir TAVS brīvais laiks. Galvenais ir sevi piespiest aizvilkties uz pasākumiem ofisā.:-D
25.09.2018 22:49 | saite
 
 
Man tagad ir jauns kolēģis, kas nenāk ne pusdienās kopā, kur nu vel citos pasākumos. Pat knapi atraujas dienā no krēsla... Tas tik veido to, ka cilvēki viņu sāk atstumt, aprunāt utt.

Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.
25.09.2018 22:52 | saite
 
Vietā, kur dzīvoju es, ārpusdarba pasākumi notiek regulāri, vasarā katru mēnesi. Pa vasaru strādāju divās darba vietās, līdz ar to vienīgā brīvdiena man bija svētdiena. Visi tusiņi notika tieši svētdienās, bet tā kā es no darba mājas ierados svētdienas rītā (ap 6:00) tad pēdējais par ko gribēju domāt bija kaut kāds tusiņš. Kolēģiem parasti centos izskaidrot, ka man fiziski nav spēka piecelties ātrāk par 14:00 un arī pēc tam nekāda lielā darītāja nejūtos. Nezinu vai saprata, bet mani tas pārāk nesatrauca. Tas bija laiks, kad katru brīvo stundu starp maiņām pavadīju guļot. :-D
Citādā gadījumā noteikti lielākoties ierastos, kaut neesmu sajūsmā par iespēju pavadīt laiku ar kolēģiem, kas man nav labi draugi.
Dzīvojot Latvijā gan nevienu darba pasākumu garām nelaidu. :-D
25.09.2018 23:10 | saite
 
Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.

Sakars? Mums ir dažāda vecuma, teiksim vidēja, kolektīvs. Visi ir ļoti atvērti un visi ar humora izjūtu. Pat tādam kas nesaprot jokus, te būtu grūti strādāt. Un ne jau aprunā neglītā veidā. Bet piemēram, kādam panesās jautājums- Jānis vispār pieceļas no galda? Kā 8 atnāk, tā 17 pieceļas un aiziet. Tad vēlāk panesās joki utt. Un priecājos, ka tā. Nevarētu strādāt darbā ar formālām, oficiālām, diplomātiskām attiecībām- Labdien, uzredzēšanos, un uzrunāt uz Jūs.
25.09.2018 23:23 | saite
 
Tas ir kaut kāds pusaudžu kolektīvs?
Var saprast ka cilvēki grib veidot draudzigas attiecības darbā utt, bet aprunāt un atstumt kādu jo viņš uz darbu iet strādat un sasniegt savus mērķus nevis draudzēties un pusdienot ar kolēğiem...?? Kaut kāda skolnieku līmeņa attieksme jums tur.

To pašu gribēju rakstīt.
Es, kā introverts cilvēks, kurš, pat ja ļoti grib komunicēt ar citiem, bieži vien saskaras ar reālām grūtībām to darīt, jo ir kauns, uztraukums, neveikla sajūta, bailes utt., ciest nevaru to, ka visa pasaule bez maz vai tiek pakārtota ekstravertajiem. Un, ja kolektīvā būs viens introverts cilvēks, tad viņš tiks aprunāts un apsmiets. Un kāpēc? Tāpēc, ka jūtas neveikli pusdienojot kopā ar citiem? Tāpēc, ka pēc darba grib vienatnē mājās palasīt grāmatu, nevis dzert kopā ar kolēģiem? Tāpēc, ka klusām dara savu darbu, nevis ar visiem kopā iet pīpēt un klačoties? Goda vārds, brīžiem kad lasu tos stāstus no sērijas "ja nedraudzējas ar citiem un nepiedalās kolektīva ballītēs, tātad dod pamatu tikt aprunātam un apsmietam" rada sajūtu, ka to raksta pusaudži, nevis pieauguši cilvēki.
Ja par tēmu, tad es kolektīva rīkotā pasēdēšanā piedalītos vienreiz mēnesī, tā arī pasakot, ka ikdienas ritms ir tik steidzīgs, ka brīvdienās vēlētos atpūsties, veltīt laiku saviem draugiem, ģimenei. Ja kādam kas nepatīk, tad tā nav mana problēma, jo uz darbu eju strādāt, esmu draudzīga un pieklājīga, bet netaisos katru nedēļas nogali pavadīt ar kolēģiem tikai tāpēc, lai kādam izpatiktu. Par laimi paveicies, ka, neskatoties uz to, ka strādāju lielā kolektīvā, katram kolēģim ir sava dzīve un savi brīvā laika pavadīšanas veidi, tāpēc katrs dara ko grib - pēc darba iet uz bāru iedzert vai pa taisno dodas mājās.
25.09.2018 23:27 | saite
 
Jā, ir baigi smieklīgi visiem kopā ierēkt par kādu tikai tāpēc, ka tas cilvēks varbūt nav tik atvērts, tik sabiedrisks un komunikabls kā citi. Good job.
25.09.2018 23:29 | saite
 
Joko par visiem, nešķirojot strādā 10g vai pirmo dienu, Intraverts, sabedrisks, sieviete, vīrietis, boss vai sekretāri. Speciāli jau nejoko par jauniņajiem katru dienu, bet man ar kolēģi katru rītu tiekoties gan pirmais teikums ir sacensība kurš pateiks ''rēcīgāku'' joku. Varat iet uz darbu un draugus nemeklēt, bet es zinu, ka jebkuram kolēģim varu pazvanīt jebkurā laikā un izručīs gan darba lietās gan ārpus darba lietās. Kas ir Jūsu mērķis- padarīts darbs, vai draugi uz mūžu, lai spriež katrs pats.
25.09.2018 23:40 | saite
 
Darba pasākumi nav obligāti,ja vien nenotiek darba laikā. Gribi ej, negribi neej.
Man patīk, ja nav tādi uzspiesti darba pasākumi (neviens nepukst,ja neiet kāds) un var izvēlēties iet vai nē. Esmu cilvēks, kuram ir svarīgs kāds ir pasākums, jo ja man nepatiks pasākuma formāts, tad nebūs vēlme apmeklēt. Ja man nepatīk volejbols, tad arī nepameklēšu darba pasākumu, kura visa pamatā ir dalīties komandās un spēlēt volejbolu. Vispār patīk, ja darba vietas rīko pasākumus. Iepriekšējā darba vietā nerīkoja un ilgojos pēc kāda darba pasākuma. Šajā darbā rīko un bija prieks piedalīties. Labāk iepazinu kolēģus, brīvāka atmosfēra, sarunas.
Kā 8 atnāk, tā 17 pieceļas un aiziet.

Cilvēkam ir stunda pusdienas pārtraukums. Ne visi staigā apkārt bezjēdzīgi un klačojas ārpus tā laika. Ja cilvēks patiešām nododas darbam un strādā no 8-17, tad, manuprāt, ir ļoti muļķīgi viņu par to apsmiet.
Ir cilvēki ,kuri nemāk labi komunicēt, kuriem nav talants ar visiem atrast sarunu tematus, vai arī jokot, bet vai viņus dēļ tā būtu jāapliek, ja viņi labi veic savu darbu?
25.09.2018 23:41 | saite
 
Tik pat labi var runāt par ergonomiku, veselību un fizioloģiju.
25.09.2018 23:53 | saite
 
Es esmu tads cilveks, ka man ir svarigi pavadit brivo laiku ar cilvekiem un tada formata ka es velos un loti nepatik sev kaut ko uzspiest. Taka, ja tiktu rikoti darba pasakumi, kurus es nevelos apmeklet, es neapmekletu. Man liekas arkartigi nejedzigi kaut ka citadi iztureties vai skibi skatities, ja kads pec darba nevelas vel brivo laiku pavadit atkal ar kolegiem. Tas nenozime, ka kolegi nepatik. Bet ja man butu velme pavadit laiku ar savu virieti, es to daritu un planus nemainitu, jo ja nu kads izdoma pareekt, ka te augstak mineja. Nu lai jau pazviedz, citiem jau ir tikai darbs-darba tusini-darba draugi-darba romani, tad nu nesaprot citus.
26.09.2018 00:18 | saite
 
Un droši vien par ergonomiku un fizioloģiju jūs tos jokus regulāri metat laukā?
Pati esmu izteikti introverts cilvēks un vislabāk jūtos vienatnē vai arī starp tuviem cilvēkiem, reti ir sanācis ar kādu darbā čupoties, bet ja iznāk, tad parasti ar kādu sava vecuma cilvēku, ar visiem nespēju komunicēt vienādi.
Zinu šos “aprunātājus”. Man ir bijušas tādas kolēģes, kurām par katru ir ko iesmiet aiz muguras, lielās joku plēsējas un izteikti draudzīgās. No tādiem cilvēkiem izteikti vairos.
Kopš viena konkrēta gadījuma darbā izvairos veidot ciešas attiecības, bet neaprobežojas tikai ar - Labdien, uzredzēšanos. Nav viss tikai melns vai balts.
Es vispār esmu tāds cilvēks, kurš pat katru jauniņo kādu mēnesi pavēros un tikai tad uzsākšu produktīvu sarunu, kur nu vēl ieiet jaunā uzņēmumā, tās man ir zobusāpes.
26.09.2018 00:25 | saite
 
Kas ir Jūsu mērķis- padarīts darbs, vai draugi uz mūžu, lai spriež katrs pats.

Mans mērķis noteikti un viennozīmīgi darbā ir mana karjera. Tādi tiešām labi draugi man ir daži un pēc jauniem baigi netiecos, man pietiek, ka kolēģi paliek paziņu un kolēģu statusā.
To vai tie Tavi jokus plēsošie kolēģi paliks Tavi draugi uz mūžu ir vēl ļoti diskutabls jautājums. Esmu redzējusi gana daudz “sirds draugus” darbā (pašai savulaik tāda tiešām bija), kas ar laiku paliek statusā “bijušais kolēģis”.
Es gan nesaku, ka tās tas notiek vienmēr, bet par tēmu atkārtošos - uz darbu es eju strādāt ne draudzēties un tādu cilvēku ir ne mazums.
26.09.2018 00:33 | saite
 
Un droši vien par ergonomiku un fizioloģiju jūs tos jokus regulāri metat laukā?

Nē, nav bijis neviens pats. Pat nenāk prātā neviens ko nosaukt.
Ar labdien un uzredzēšanos, pēc mēneša iešautu sev galvā.
26.09.2018 00:34 | saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
vairāk

Aptauja

 
Vai Tu lasi žurnālus Lilit vai Лилит?
  • Jā, regulāri
  • Jā, šad tad