Attiecību līkloči

 
Vai uzsākot attiecības domājat par to, kurš būtu nopietnāks un stabilāks partneris? Vai vadaties pēc sajūtām tikai?
Gadījumā kad intuīcija saka priekšā, ka sajūtas var izplēnēt un kopā būšana būtu riskanta, jo cilvēks impulsīvs un visādi citādi brīvāks savās izpausmēs, vai mestu mieru? Izvēlētos kādu ne tik "norauj jumtu" variantu, bet kur dvēsele saka, ka būs mazāk problēmu, mierīgāka dzīve, nekādu drāmu un histēriju par niekiem? Sirds vs prāts gandrīz. :D
10.06.2018 16:44 | saite
 
+ Dārta.
Es arī esmu par drošo variantu. Priekš kam sev sarežģīt dzīvi? Ir tik labi būt ar vīrieti, kurš ir tavs stiprais plecs, kuram tu vari uzticēties un kurš tavā labā darīs visu. Es izvēlējos drošo variantu un ne dienu nenožēloju :-)
12.06.2018 13:58 | saite
 
Jauki palasīt citu izvērstākas pieredzes. :) Tas kaut kā mēģina sakārtot pašai savu galvu. :D
Vismaz nejūtos kā vienīgā, kurai tiešām domājot, ka nekad nekas tāds nevar atgadīties, tā notiek. :D
12.06.2018 13:27 | saite
 
Nekad jau nevar zināt kā būtu ja būtu. Laikam jau atkal un atkal izvēlētos to ko vēlas sirds. Skatoties atpakaļ, nekad nav nožēlots, ka izvēlēts sirds variants... Kaut ne vienmēr tas beidzies laimīgi, nožēla nulle. Labāk dzīvot ar sajustām ''tām'' sajūtām nekā nodzīvot gadus un saprast, ka blakus ir cilvēks tikai vietas aizpildīšanai.
11.06.2018 22:29 | saite
 
 
Es arī esmu bijusi šajā pozīcijā, izvēlējos drošo variantu un esmu laimīga par savu izvēli, tiesa, drošais variants man tiešām simpatizēja un man ir jūtas, kas tikai palielinās. Pirms tam pāris gadus pavadīju kā amerikāņu kalniņos - te ļoti labi, te ļoti slikti (nedrošais variants)- un tagad, kad pagājis laiks, sapratu, ka ir tiešām daudz, daudz labāk, kad nav šādu pārlēcienu, kaut arī pašā, pašā sākumā bija lielas šaubas par izvēli. Tagad man šaubu nav. Negribētu atkal nestabilas attiecības, tas ir mazohisms pret sevi, kur nu vēl tādās radīt pēcnācējus! Domāju, ka agrāk vai vēlāk tāpat tas beigsies ja ne ar šķiršanos, tad ar krāpšanām, kāpēc tur vēl iesaistīt bērnus? :o
Nepiekrītu arī, ka, sastopoties izvēlei, neviens nav īstais. Arī ejot uz randiņiem, piemēram, Tinderī, tu skaties un izvēlies no vairākiem, satiecies ar vairākiem. Reti kad var tā trāpīt ar pirmo satikto. Turklāt - kas gan ir īstais? Īstais ir tas, ko mēs izvēlāmies par īsto. Viss ir mūsu rokās, mūsu rokās ir ciest vai mūsu rokās ir būt harmonijā ar sevi un partneriem un abos variantos tas būs tas, kas dotajā brīdī tev ir īstais. Neesmu dievticīga vai māņticīga un neticu tam, ka kaut kur ir vīrietis, kas piedzimis konkrēti man.
Protams, nav jāizvēlas kādu, pret kuru nav jūtas, ja nav jūtas, meklē trešo.
11.06.2018 22:03 | saite
 
Tāpat arī nedomāju, ka kādreiz satikties ar kādu cilvēku ir kas nosodāms. Nav jau pat sākusies aktīvais randiņposms, bet drīzāk taustīšanās, vai vispār saista tas cilvēks, kāds viņš ir. Nav tā, ka visu laiku tiekos vai nu ar vienu un nakamā dienā ar otru. Galīgi nē.
11.06.2018 18:22 | saite
 
Jā saprotu, ka iespējams neviens nav pašlaik līdz galam, bet, no viena iniciatīvas nav (tikai vārdiski), kad beidzot sakrīt laiks tikšanās, tad viss labi. Vienīgi laikam traucē tiešām tas rūgtums, ka sākumā bija uzmeties, vilšanās un tad visas tauriņu sajūtas tagad lika aplūkot no malas. Lai gan pats jau grib turpināt. Ja nebūtu nekā sāpinoša sākumā, tad jau nebūtu piekritusi vienkārši pavadīt laiku ar kādu citu. Izveidojās distance tā kā. Nekāda tutorial jau nav, vai nu sanāk vai nu jālec dīķī.
11.06.2018 18:17 | saite
 
Ja šobrīd Tu esi izvēles priekšā starp diviem, tad pofig, kuru. Tāpat neviens nav īstais. Ja būtu īstais, nekādi jautājumi nerastos un nebūtu pa dubultā randiņiem jāskrien.
11.06.2018 16:54 | saite
 
Nu jāsaprot, cik pirmais nopietni to visu domā. Izklausās, ka tas vairāk aizrauj, bet negribas uzkāpt uz tā paša grābekļa ar kaut kādu badboy tipu. :D Nu var sanākt aplauzties. Ja uztvertu kā tikai laika pavadīšanu, ne ģimenes dibināšanu, tad jau maz ko iespringt. Bet laikam jau tāpēc tiek izskatīta tomēr vēl kāda kandidatūra, ja būtu feelings, ka viss saies.
11.06.2018 16:22 | saite
 
Nē nē, nekādu baigo drāmu man negribas. :D
Teiktu, ka tieši stabilitāte piesaista. Otrajā vienkārši emocijās ir kaut kāds neaprakstāms punktiņš, kas liek zemei griezties. :D Zin kā, palaižot visus garām, negribas attapties, ka tā bija kļūda un bija labi tajā momentā, kad likās, ka vajag nu vēl kaut ko vairāk. Negribas, ka atkal notiek sāpināšana.
11.06.2018 15:51 | saite
 
Mani jau uzrunātu vairāk stabilais variants nekā "wild card" :-D. Bet, acīmredzot, Tevi nē. Tad jau viss skaidrs, kaut kas no tās mazākās stabilitātes piesaista. Pati zemapziņā varbūt neesi tajā dzīves punktā, kur stabilitāte un "ligzdas veidošana" nav top prioritāte. Tāpēc labāk seko sirdij un dzīvo one day at a time.
Tas, ka ir lielāki riski ar otru nebūt nav slikta lieta. Manuprāt teiciens "Ir lietas, ko Tu iesāc, kaut arī zini, ka tās var reiz beigties" ir iederīgs šajā situācijā un daudzās citās.
Nevajag laikam skriet pa priekšu. Varbūt tas stabilais puisis drāmu nesāks, bet to darīsi pati, jo gribēsi vēl kaut ko neparedzamu un "jumtu raujošu".
Un būsim reāli, Jūs sievietes dzīvojat priekš drāmas. :-D:-P
11.06.2018 10:21 | saite
 
Man ir bijusi tādā izvēle..ja to īsti var nosaukt par izvēli. Viens puisis bija tāds drošais variants, zināju ka viņš nekad mani nesāpinās, nedarīs pāri, nēsās uz rokām kā princesi, bet nemīlēju viņu un zināju ka tur nekad nebūs uz 100% no manas puses, laigan viņš nespēj mani aizmirst vēl šodien. Bet viņš bija foršs draugs, viens no labākajiem kas man bijis, pāris nebijām, bet gluži nevainīga draudzība ar tā nebija. Anyway, satiku tagadējo draugu un uzreiz sapratu ka tas labi nebeigsies un man sāpēs :D viņš bija nedrošais variants un tas uzreiz bija skaidrs, bet nu samīlējos, visādi ir gājis, traki arī...bet joprojām esam kopā un mums ir brīnišķīga meitiņa.
Un savu izvēli nenožēloju, lai kā būtu gājis un kas zina kā vēl būs :D
11.06.2018 09:27 | saite
 
Ja pret stabilo, drošo puisi līdz šim nav radušās jūtas, bet paturi viņu rezervei, jo ar prātu saproti, ka viņš nākotnes plāniem būtu labāks, domājot, ka iemīlēsi... Es teikšu, ka tas nenotiks. Varbūt, kad kopā būs labi, radīsies sajūta, ka varbūt tā ir mīlestība, bet paies gadi un sapratīsi, ka neesi līdz galam ne laimīga, ne piepildīta un varbūt tā gluži superstabilā un paredzamā dzīve un partneris nav Tev, bet esi sevi un viņu mānījusi gadiem.
Par impulsīvo puisi, nu... es arī teiktu, ka labāk izvēlēties trešo, ja tāds dzīvē parādīsies.
11.06.2018 09:02 | saite
 
Vēl kādi viedokļi?
11.06.2018 08:27 | saite
 
Pavisam bez mīlestības kopā nebūtu, lai gan te šķiet nav tas gadījums. Domāju, ka ar laiku jūtas var rasties lielākas, kad iemanto cieņu, uzticību, labāk iepazīst. Kas attiecas uz sirdij bīstamo variantu, viņš jau liek paralēli domāt, vai tik kaut kas nav labi vai kaut kas nenotiek, neizdomā - es nezinu, vai tas var mainīties. Gan jau atkarīgs, ko tieši viņš izdarījis, lai varētu pazust šī sajūta un spētu kaut ko veidot.
10.06.2018 20:28 | saite
 
Meklētu trešo variantu, kur “jumtu rauj nost”, bet arī uzticos cilvēkam.

+++
Man attiecībās svarīga ir spēja otram cilvēkam uzticēties. Šajā vecumā svarīga ir arī zināma stabilitāte, apziņa, ka otrs cilvēks ir ar mani, ka nemaina savas domas un nepazūd kad paliek garlaicīgi, ka nepieviļ un nedod iemeslus neuzticībai. Taču, tai pat laikā, jā, man ir svarīgs arī tas "jumtu rauj nost" fīlings, jo pati esmu tāds cilvēks, ka rutīna un garlaicība attiecībās nav priekš manis. Meklētu trešo variantu, kurš sevī apvienotu gan spēju uzticēties un zināmu stabilitāti, gan spontanitāti un spēcīgas emocijas.
10.06.2018 19:18 | saite
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
vairāk

Aptauja

 
Vai Tu lasi žurnālus Lilit vai Лилит?
  • Jā, regulāri
  • Jā, šad tad