Sieviešu mīlestība.

Tad jau piem. Vācijā, Nīderlandē, Skandināvijā u.c. valstīs berniem ir sagrauta uztvere. Traki gan.
Tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Viss, ko bērns redz, ir mīlestība divu cilvēku starpā. To tu, pieaugušais, ar savu aizspriedumaino uztveri redzi nevis divus mīlošus cilvekus, bet gan divus slimos. Bērns visu redz citādāk. Turklāt, bērns ir jāmāca pieņemt atšķirīgo, un paskaidrot, kas tas ir un kāpēc tā ir.

redzi nevis divus mīlošus cilvekus, bet gan divus slimos

Pašai gan laikam homofobisks skatījums pret cilvēkiem, kuri laimē nesit ķepas, bet kuriem vienalga un tas sajūsmu neizraisa.

Ja pasaka, ko neitrālu vai nedaudz sliktāku (kur nekāda naida, slimuma u. c.), tā viss, homofobs. ''Mūsdienu pasaule''.

Es runāju globāli, nevis par tevi.

Un kas gan teica, ka ārprāts kādi komentāri, nu ja, jo sievietes. Nē, jo vietējā. Blakus raksts par vīriešiem, kuri ir tālu, nezinām, nepazīstam, tāpēc vairāk vienalga, bet tāpat vienmēr pietiekami arī pie tādiem.

Kappy: Daba tā nav to iekārtojusi

:-Dinteresanti, no kurienes tad homoseksuāļi piedzimst, tjip samācās skolā? :D

Nesaprotu diskusijas jegu, autore gribeja publisku pasausminasanos? Esmu par visa veida milestibu, un ja, ari par saistibu nokartosanu likuma prieksa, ja ir tada velme un nepieciesamiba.

Autorei ir interesanti palasīt ko citi cilvēki par to domā.
Savu nostāju jau izteicu.

Tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Viss, ko bērns redz, ir mīlestība divu cilvēku starpā

Nu vispār jau diezgan daudz un plaši ir pētīts tas, ka bērnam, pilnvērtīgi attīstoties, ir nepieciešams kontakts gan ar māti, gan tēvu. Var jau, protams, diskutēt par to, ka viendzimumu pārī viena persona būs kā mātes lomā un otra tēva, un tādējādi bērns saņems nepieciešamo, bet nu... nezinu, man tas liekas kaut kā aiz diegiem savilkts.

Bonecutie, tā ir jau pavisam cita tēma. Runa iet par to, ko bērns redz uz ielas, nevis par to, kas viņu audzina.
Bet var adopciju.. ej nu zini.. liela daļa izaug bērnu namā pilīgi sabeigti līdz pēdējam, savu audžu ģimeni tā arī nesagaidot. Atbalstu adopciju viendzimuma pāriem tieši šī iemesla dēļ. Nav mums Latvijā tik aktīvi adoptētāji, lai vismaz viendzimuma pāri adoptē.

TheOatMeal, jā, nedaudz pārpratu. Runājot par to, ko redz uz ielas, tur vecākiem, manuprāt, jāmāk paskaidrot situāciju bērnam.
Adopcija Latvijā ir skumīgā stāvoklī, bet šaubos, ka viendzimuma pāri spēs to situāciju uzlabot vērā ņemamā mērā, ja viņiem ļautu adoptēt. Tur drīzāk pašus bērnu namus un sistēmu vajag mainīt.

Man gan šķiet, ka bērnam noteikti būs labāk pie divām mīlošām mammām vai tētiem, nekā bērnu nama konveijerī, kur vispar reti kuram gar bērnu ir daļas.
Ir jāmaina sistēma un jāmotivē cilvēkus nebaidīties adoptēt, ja tāda vēlme ir. Mērķim būtu jābūt tukšām bernu namam, nevis pilnam un normas robežās.

Vai tomēr augot homoseksuāļu ģimenē bērna psihe netiek ietekmēta? Un kā paliek ar ģimenes modeli ko bērns redz bērnībā?Ieliktajā linkā var palasīt konkrētās personas pieredzi uzaugot šāda veida ģimenē.
http://jauns.lv/raksts/zinas/56624-lesbiesu-uzaudzinata-sieviete-pauz-savu-viedokli-ka-bernu-ietekme-divas-mammas
Un,ja piemin bērnunamus, tad jā, lai ir kaut šāda ģimene nekā nekāda,jo jebkurā gadījumā bērna psihe būs sabeigta.Bet, kad tiek radīts ar šāda veida opcijām kā izmantot surogātmātes pakalpojumus vai attiecīgi donora spermu un , kur nu vēl pats transeksuālis paliek stāvoklī, kur tu esi mamma, bet izskaties un pozicionē bērnam sevi kā vīrieti. Jūs tiešām pašas gribētu uzaugt šādā ģimenē?
Mani pēc, lai dzīvo, lai precās, bet bērnu tēma homoseksuāļu ģimenē, gan man nešķitīs normāla un pareiza.
Man ir žēl šādu bērnu, jebkuru īstenībā kam nav mīlošas ģimenes ar mammu un tēti.

Es varu arī samest linkus uz to, kur berni izsakās pozitīvi uzaugot homoseksuāļu ģimenē. Un par himoseksuali paši nav kļuvuši. Man šķiet, ka psihi bojā nevis pats fakts, bet gan sabiedrības attieksme pret to. Bērns kautrēsies skolā, piemēram. Pieļauju, ka vienaudži par to apsmies, tā arī tā psihe tiek bojāta, bet ne jau dēļ divām mammām. Bet gan dēļ tā, ka sabiedrība tam nav gatava.

Es ieliku linku ar 31 gadīgas sievietes viedokli nevis bērnu, protams, ka bērns izteiksies pozitīvi, jo tā ir viņa ģimene.
Un par to vai bērns kļūst par homoseksuāli var uzzināt viņam pieaugot(bet ne par to es liku akcentu)
Un jā Tevis nosauktie argumenti par sabiedrības spiedienu tādi arī ir-lielākajai daļai tas nešķitīs normāli, bet jāpiekīt, ka saviem bērniem būtu jāmāca neapsmiet citus, kas ir savādāki. Un jebkurā gadījumā,tas nenoliedz grūtības ar paša bērna domāšanu, par to kā izveidot nākotnē savu ģimeni.