Vai vispār ir iespējams pierast dzīvot ārzemēs?

 
Jautājums tām, kas nedzīvo Latvijā.
Pirms pāris gadiem ar draugu pārvācāmies dzīvot uz citu valsti, gadu nodzīvojām, es nevarēju izturēt, braucām atpakaļ uz Latviju. Latvijā protams josta jāsavelk ciešāk, pa lielam sanāk no algas līdz algai (jo nav savas dzīvesvietas, jāīre). Tā nu atkal pametām Latviju, bet pagājis ir nepilns pusgads un es atkal nevaru te izturēt. Jā, dzīves kvalitāte varbūt ir augstāka, bet jūtos te nenormāli vientuļa, protams, var iepazīties ar vietējiem, bet tas kaut kā nav tas.
Es vēl esmu jauna (25 gadi) un brīžiem liekas, ka naudas dēļ izmetu vējā savu jaunību un nezinu vai ir tā vērts. Bet Latvijā atkal mūžīgās naudas problēmas. Būtu vieglāk, ja ar draugu būtu sliktas attiecības :-D mestu visu pie malas un brauktu uz lv, bet mums kopā ir ļoti labi, vienīgi Latvijā viņš ir nelaimīgs naudas dēļ, ārzemēs es esmu nelaimīga. Esam mēģinājušī arī long distance, kad viņš brauc komandējumos strādāt un es esmu Latvijā, bet tās jau arī nav nekādas attiecības :/
Tās, kas dzīvo ārzemēs vairākus gadus - vispār var pie tā pierast? Vai arī visu laiku gribās atpakaļ? Un vai nožēlojat to, ka izvēlējāties dzīvot citā valstī?
18.05.2017 21:30 | saite
 
Dzīvoju ārzemēs. Reizēm uznāk bēdas un ilgas pēc Latvijas, sapņoju ko darītu, kur ietu, ko ēstu utt. Šajā valstī ir ļoti atšķirīga kultūra un ēdiens. Dažreiz lasu Latvijas pavārgrāmtas un tecinu siekalas par karbonādi un kartupeļiem ar mērci, jo šeit neko no tā nevar atrast. Dažreiz dusmojos, kāpēc nevarēju dzīvot Latvijā, kāpēc Latvijas valsts (nevis zeme) tik ļoti cenšas izğērbt tās iedzīvotājus... un tad apstājos. Dzīvojot Latvijā, strādājot tajā pašā amatā, kas ir mans sapņu darbs, bieži man nebija ko ēst, tad dzīvoju ar vecākiem, jo nevarēju atļauties noīrēt dzīvokli viena, bet dalīt ar svešiniekiem negribēju. Šeit saņemu vismaz 3x vairāk, par dzīvokli maksāju mazāk un varu atļauties ēst ko vēlos, nevis kam sanāk un reizēm nesanāk!
Vai esmu pieradusi? Nē, vietējo draugu praktiski nav, ielas nezinu, kur kas atrodas arī īsti nezinu. Ēdiens un kultūra cita, bet zinu, ja galīgi nespēju izturèt, tad braucu paciemoties Latvijā. Lidojumi kopā sanāk 6-7h.. Esot Rīgā, pirmās 3 dienas ir ok, bet tad saprotu, ka nekas nav mainijies. Cilvēki tik pat nīgri, ielas bedrainas un ēdiens garšīgs... un tad jau atkal varu doties atpakaļ. Skumjas uznāk kad ilgāku laiku jūtos vientuļi, vai kad garlaicīgi, kad kaut kas ilgāku laiku nesanāk.
19.05.2017 14:22 | saite
 
Es arī piekrītu par to, ka atkarīgs no cilvēka!
Nekad neesmu dzīvojusi ārzemēs, bet man pat aizbraucot uz otro LV galu jau gribās mājās... Ikdiena, ģimene, draugi, sava vide - nespēju iedomāties dzīvi citur. Jo galu galā - vai tad cilvēkam vispār ir kādreiz gana labi???
Bet man ir labi, turklāt tepat, alga ir tāda standarta, bet pietiek, nesūdzos. Dārgas smaržas, somas nepērku, bet man ar nemaz to nevajag!
Man ir ģimene, superīgas attiecības ar manu mammu, bez kurām nevarētu ne dienu.
Tā, kā jā - drošvien viss atkarīgs no apstākļiem un paša cilvēka. Piekrītu, ka varbūt tev neforši, jo nav arī darbs, ja būtu - varbūt būtu cita lieta.
19.05.2017 13:44 | saite
 
Latvijā vismaz kā cilvēks dzīvotu nevis eksistētu.

Jo no algas līdz algai?
Draugs jau tas lielais plānotājs, visu laiku domā uz priekšu, kas protams ir lieliski, bet kā jau teicu, liekas, ka visu jaunību šitā palaidīšu garām tikai tāpēc lai kaut kad, nezin kad, varētu dzīvot komfortabli.

Latvijā tev nav garantijas, ka jebkad dabūsi pensiju.
tu piemini jau divreiz jaunibas palaisanu veja del naudas! ko tu ar to doma? ka jaiet uz darbu un japelan, ka nevar izklaideties? kas Latvija ar so jaunibu butu savadak?

+
Latvijā, lai nodrošinātu tādu līmeni, kā ārzemēs, vairāk laika nāksies pavadīt strādājot. Tā arī visu jaunību var nomocīt vairākās darba vietās, maksāt nodokļus, bet vecumdienās pat pensiju nesaņemt.
19.05.2017 13:31 | saite
 
 
Es ari esmu loti, loti talu tur, kur vienmer spid saule, pludmale pastaigas attaluma, dzives kvalitate augsta, BET nu jau gandriz 2 gadus neesmu parliecinata, ka esmu 100% iejutusies.
Pietrukst Latvijas dabas, svetku, visi labumi no darza, gailenes salasitas mezos, svaigais gaiss un viss ar to saistitais. Skiet ka dzive Latvija ir tik daudz veseligaka un mierigaka, bet nu visur ir savi plusi un savi minusi.:-|
19.05.2017 11:10 | saite
 
Es nevarētu, man ir reāla iespēja ar ģimeni pārcelties uz jebkuru pasaules malu - negribu.
19.05.2017 11:04 | saite
 
Bet atkarīgs arī kur ārzemēs, ziemeļos un kkādā Anglijā es nevarētu izturēt fuj.

:D:D tik smieklīgi pateici. fuj :D bet es pilnībā piekrītu :)
19.05.2017 10:16 | saite
 
Tas jau no cilvēka atkarīgs..esmu dzīvojusi ārzemēs un man ļoti patika, tagad esmu atpakaļ lv un mani te viss dzen depresijā.
Bet atkarīgs arī kur ārzemēs, ziemeļos un kkādā Anglijā es nevarētu izturēt fuj. Tāpat arī mazpilsetās.
19.05.2017 10:14 | saite
 
tas viss ir atkarīgs no tevis pašas. ir iespējams iedzivoties svešā valstī, bet jāatrod valsts, kuras kulturā iederies, kuras iedzīvotāji šķiet saprotami un patīkami, kur tev ir ko darīt un ir kā sevi attīstīt :)
es jau varu ieteikt socializēties, atrast draudzenes, varbūt turienes latviešu grupiņas, atrast patīkamu darbu, atrast savas sirdslietas, hobijus, darīt visu, lai tu būtu laimīga tur.. bet varbūt tev vajag dzīvot Latvijā. arī te var dzīvot normāli, bez naudas problēmām, varbūt jāpārkvalificējas, jāmācās kāda pieprasītāka joma. kāpēc cilvēkam sev liegt to, ko ļoti gribās.
19.05.2017 10:12 | saite
 
Var taču normālie iekārtoties arī Latvijā. Cik daudz cilvēku Latvijā dzīvo cepuri kuldami... Vajag tikai pacensties
19.05.2017 08:20 | saite
 
Zini, ja es dzīvotu mājās bez darba mazpilsētā, man jau sen būtu jumtiņš aizbraucis - neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā tas notiek. :-D Iesaku tomēr mēģināt un veidot kādus sociālus kontaktus ar vietējiem - tiklīdz izveidosies paziņu un draugu loks, tu uzreiz jutīsies daudz labāk, laiks būs aizpildīts un vairs nejutīsies vientuļa. Dzīves kvalitāti jau neveido tikai ģeogrāfiskā lokācija un konta stāvoklis. Paskaties, kādas ir iespējas apmeklēt kādus seminārus, kursus, lekcijas tavā pilsētā vai tās tuvumā, ļoti rekomendēju dažādas brīvprātīgā darba un labdarības organizācijas, kā arī jauniešu organizācijas - tur var satikt lieliskus cilvēkus un sapelnīt karmas plusiņus, darot labas lietas.
.
Ir, ir iespējams pierast. Taču kamēr koncentrēties uz to, ka viss ir slikti, nevis būsi atvērta jaunām iespējām un jauniem cilvēkiem, tas diez vai izdosies.
19.05.2017 07:43 | saite
 
hanna Kas tevi īsti padara nelaimīgu ārzemēs? Kāpēc?
Dzīvoju ārzemēs vairāk nekā 10 gadus un esmu jau pieradusi. Aizbraucu studēt, vēlējos izrauties no Latvijas vides un pēc pāris gadiem jau apradu. Arī turpmāk turpināšu dzīvot ārzemēs, esmu jau pieradusi un nesūdzos :-)
Tā kā, jā, var pierast un var dzīvot.
19.05.2017 02:41 | saite
 
Uz Latviju pavisam nevelk. Es arī dzīvoju burtiski pasaules otrā pusē. Un man tiešām ar katru dienu patīk šī valsts arvien vairāk. Mana dzīve šeit ir krietni kvalitatīvāka un interesantāka par mietpilsonisku rutīnisku ikdienu Latvijā. 8-)
19.05.2017 02:24 | saite
 
Nu jau gadus 4 nedzīvoju Latvijā. Mazpilsētā diez vai tev sanāks iejusties. Uz dažiem mēnešiem darbs mani reiz nosūtīja uz mazpilsētu, tas bija vienkārši briesmīgi. Cilvēki jau jauki, bet tā provinciālā mentalitāte... province visās valstīs ir un paliek province.
jūtos te nenormāli vientuļa, protams, var iepazīties ar vietējiem, bet tas kaut kā nav tas.

Ko tad tu gribi, ja ne ar vietējiem iepazīties? Latviešus atrast? Šajos 4 gados esmu satikusi 2 latviešus ārzemēs. Vēlu veiksmi, varbūt tev izdosies satikt vairāk, bet es lielas cerības neliktu.
19.05.2017 01:42 | saite
 
Baigi ilgo laiku neesmu dzīvojusi ārpus Latvijas.. devos uz turieni viena pati, man ar to nekādu problēmu nebija, spēju iedzīvoties jaunā vidē diezgan ātri (aptuveni 2 nedēļas pagāja) .. dzīvoju Grieķijā aptuveni 4 mēnešus, jo pa vasaras sezonu bija darbiņš tur, atgriežoties Latvijā ar asarām acīs, ienīdu visu, kas šeit bija (atgriezos tādēļ, ka jāpabeidz augstskola). Šeit, manuprāt, viss ir savādāk, neskatoties nemaz uz dzīves līmeni, cilvēki ir savādāki - dzīvo katrs par sevi, visi apkārt staigā īgni. Pirmo mēnesi, kopš atgriezos, biju pieradusi visu laiku smaidīt (arī pieradums strādājot), un ejot garām kādam cilvēkam smaidīga, pretī saņēmu nicinošus un dīvainus skatienus, laikam domāja, ka esmu salietojusies.. :D Taču tagad, pēc augstskolas pabeigšanas plānoju doties dzīvot ārpus Latvijas.. konkrētu valsti gan vēl nezinu, taču zinu, ka noteikti braukšu prom!
19.05.2017 01:06 | saite
 
Ir tādi latvieši, kuri nespēj iejusties ārzemēs, dzīvo ar sakostiem zobiem. Ja arī noturās, tad naudas dēļ, visu laiku izolējās, meklē citu latviešu kompāniju, jūtās nelaimīgi, kritizē visādus sīkumus ārzemēs, ilgojas pēc Latvijas dabas, ģimenes utt. Pieļauju, ka tu esi no tādiem cilvēkiem, nedomāju, ka tur ir jebkas risināms kā tikai dzīvot Latvijā.

++
Kopuma Latvija nedzivoju kadus 6us gadus. Kops pirmoreiz uz ilgaku laiku (tas bija mazliez zem gada) aizbraucu projekta del, bija gadi 18, atpakal neesmu isti skatijusies. uzreiz pec tam ari parcelos uz uk, jo saku studet, un te ari vel esmu. Man te nav neviena latviesa drauga/pazinas. vispar zinu dazus, kas no manas hometown lv dzivo te netalu man, bet neesmu kontaktejusies. Nav vajadziba 'rauties' pie cita latviesa. patik arzemnieki, jo sava zina saprotam viens otru, bet parsvara kontektejos ar vietejiem. ;-)
19.05.2017 00:49 | saite
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
vairāk

Aptauja

 
Vai Tu lasi žurnālus Lilit vai Лилит?
  • Jā, regulāri
  • Jā, šad tad